Globalizācijas apstākļos svešvalodu zināšanas nav tikai prasme, bet gan konkurences priekšrocība. Starptautiskas universitātes, uzņēmumi un jaunuzņēmumi arvien biežāk meklē darbiniekus un studentus, kuri spēj darboties multikulturālā vidē. Saskaņā ar British Council ziņojumu līdz 2030. gadam pieprasījums pēc daudzvalodu speciālistiem tehnoloģiju, izglītības un starptautisko komunikāciju jomās pieaugs par vairāk nekā 40 %.

Izvēlēties izglītību ārzemēs ir stratēģisks solis. Tā nav vienkārša pakalpojuma iegāde, bet ieguldījums nākotnē: akadēmiskajā, profesionālajā un personīgajā attīstībā. Kļūda valsts, skolas vai universitātes izvēlē var izmaksāt laiku, naudu un neizmantotas iespējas. Šajā rakstā mēs aplūkosim izplatītākās kļūdas un sniegsim praktiskus ieteikumus, kā no tām izvairīties.

Runājot par izglītību ārzemēs, lielākā daļa ģimeņu vispirms apsver studijas universitātē. Vidusskolas izglītība citā valstī tiek apspriesta retāk – tā bieži šķiet pārāk dārga un pāragrs solis. Vecāki mēdz domāt: “Kāpēc maksāt desmitiem tūkstošu eiro gadā par skolu, ja šos līdzekļus var izmantot universitātei?” . Šāda loģika ir saprotama – mācības privātajās skolās ārzemēs patiešām nav lētas. Taču arvien vairāk ģimeņu visā pasaulē izvēlas ieguldīt tieši vidējā izglītībā. Kāpēc?

Skolas izvēle ārzemēs ir stratēģisks lēmums, kas nosaka ne tikai bērna akadēmisko ceļu, bet arī personīgo izaugsmi. Vecākiem jautājums “internātskola vai dienas skola?” neizbēgami rodas jau plānošanas sākumā. No šīs izvēles ir atkarīgi dzīves apstākļi, patstāvības pakāpe, integrācijas līmenis kultūras un valodas vidē, kā arī drošība.